otrdiena, 2016. gada 18. oktobris

Dzīves svinēšana.

Esmu pasākusi dažas grāmatas lasīt ar ausīm :)))) Šī man ir jau otrā klausāmgrāmata.  Vispār man šis lasīšanas veids tīri labi iet pie sirds. :)) 

Par pašu "Dzīves svinēšanu". 
Ja godīgi jāsaka, tad patika sižets, cilvēks aizgājis, pārējie atceras laiku kas bijis kopā ar viņu. Bet!?- tas ! tas bija aprakstīts man nepatika, dažu brīdi likās kā murgs, no kura mani pamodināja pa retam sulīgam teicienam. Es gan neesmu mēģinājusi te guglēt un meklēt no kuras puses ir Ikstenas saknes, bet vārdi vāķi, vāķīšana man bija šādā nozīmē dzirdami pirmo reizi.  Arī tie stāstītāju laiki man likās traki mētāti pa gadiem un pasaulēm.  Un ja man jāsaka, vai es aizdomājos, par dzīves jēgu un cilvēku atmiņām pēc aizgājēja, tad manā dzīvē to pārdomu brīžu ir bijis pietiekoši un romāna noklausīšanās manī neko nemainīja. 

Vienīgais kas man izraisīja smaidu ir tas, ka klausoties es tiešām izšuvu... un ar krāsainu diegu.... :)))))) 

"Viņa domāja, ka mīlestība ir roku darbs. Ka pacietīgi jāsēž pie nepārredzama smalka auduma un, mainot krāsas, rūpīgi jāizšuj. Lai veidojas gluds zīmējums, kurš saglabātos simt gadu un nākamajā paaudzē aiz nākamās radītu neticību, ka tādu darbu iespējams paveikt ar rokām.
Mēs gulējām pie atvērtas krāsns uz grīdas tuvāk ugunij un siltumam, un es viņai stāstīju par rūsas plankumiem, kādus uz veciem izšuvumiem atstāj laiks, par caurumiem, ko tajos izgrauž žurkas vai kodes, par to, kā tie dilst, bezpalīdzīgi gaidīdami savu galu, ja nav neviena, kas tos iznīcinātu. Viņa smaidīdama sniedzās pie manis un teica, ka ticot, ka ir lietas, kas pastāv mūžīgi. Gaisma, kas no krāsns apspīdēja viņas augumu, pastāvēja mūžīgi. Un mana vēlēšanās pieskarties šīs gaismas atspulgam bija mūžīga. Es ļāvos un biju mainīgi krāsains diegs viņas adatā. Un noraudzījos, cik nopietni viņa pūlas mūžībai."

"Dzīvotgriba ir sīksta kā efeja vecos mūros."

"Krāšņiem ziediem ir rūgti augļi."


"Mīlestība ir labāka par dzīvi, un dzērves lido augstāk par debesīm."

Šī nav grāmata, ko es kādreiz lasītu, vai pat klausītos otreiz, arī savā grāmatu plauktā diemžēl to nepaturētu. 

Sandra

otrdiena, 2016. gada 11. oktobris

Kad dievs bija trusis

Sāra Vinmane

Man sagribējās :))) izlasīt kādu grāmatu ne no mana plaukta jeb tā teikt- gribēju vienkāršu parastu romānu :)))) un iegājusi pie Luīzes, teicu, lai man iedod kādu grāmatu. man tika piešķirtas lasīšanas izvēlei divas grāmatas un abu nosaukumos bija vārds Dievs... vienai ar mazo burtu,otrai ar lielo :)

Nu jūs jau sapratāt kuru es izvēlējos....

Grāmata patika, bija laba..patika valoda, tāda savādāka.. ar izteicieniem, domu traktējumu... vārdu salikumiem... Šo savādāko valodu pamanīju jau izlasot pirmās lappuses... li arī grāmatu sāku lasīt pirms trijiem naktī, un otrā dienā lekcijas, man negribējās to nolikt. Izlasīju ātri.. nu priekš manīm, jo es šo grāmatu lasīju arī no rītiem, un pat pa dienu :)))) jāaaa...  man neraksturīgi...

      "Pats pirmais, kas mums jāatrod,"sacīja misters Golans,"ir jēga dzīvot,-un viņš paskatījās uz mazajām, krāsainajām tabletītēm savā saujā un aši norija tās. Un tad sāka smieties. 
      "Skaidrs," es noteicu un arī sāku smieties, taču sāpes, kas iedzēla man kuņģī, kāds psihologs pēc daudziem gadiem diagnosticēja kā nervus. 
      Tad viņš atvēra grāmatu, ko allaž nēsāja līdzi, un sacīja:"Kāpēc dzīvot, ja nav jēgas? Eksistencei ir nepieciešams mērķis, lai spētu ar cieņu panest dzīves sāpes un lai būtu jēga turpināt. Šī nozīme ir jāatrod sirdī, nevis galvā. Mums jāizprot savu ciešanu nozīme." 
      Es skatījos uz viņa vecajām rokām, tikpat sausām kā lapas, ko viņš pāršķīra. Viņš raudzījās nevis manī, bet gan griestos, it kā viņa ideāli jau būtu ceļā uz debesīm.  Man nebija ko teikt, un es jutos spiesta klusēt, tik grūti saprotamu domu sagūstīta.  Toties man drīz ieniezējās kāja: psoriāzes josliņa, patvērusies zem kapzeķes, sāka svilt un tūkt, un to vajadzēja steidzami pakasīt- sākumā lēnām, bet pēc tam ar nevaldāmu sparu, kas izkliedēja burvību istabā.
      Misters Golans paskatījās uz mani, mazliet apjucis. 
      "Kur es paliku?"viņš jautāja.
      Es mirkli vilcinājos, iekams klusu atbildēju:
     "Pie ciešanām." 

     "Vai jūs tiešām nesaprotat?" teicu vēlāk tajā pašā vakarā, kad vecāku viesi klusēdami sēdēja ap fondī trauku. Istabā iestājās klusums, liegi burbuļoja grijēra un Ementāles siera dvakojošais maisījums. 
    "Tas, kuram dzīvē ir savs "kāpēc" spēj izturēt gandrīz jebkuru "kā", "es svinīgi paziņoju un ar uzsvaru piebildu: "Tas ir Nīče."
    "Tev sen būtu jāguļ, nevis jāprāto par nāvi,"sacīja misters Hariss, kurš dzīvoja mājā numur trīsdesmit septiņi. Viņš pastāvīgi bija sliktā garastāvoklī, kopš pērnajā gadā viņu bija pametusi sieva pēc savas šās dēkas ar (čukstus) "otru sievieti". 
     "Es gribētu būt ebrejiete," es pavēstīju,kad misters Hariss iemērca burbuļojošā sierā lielu maizes gabalu. 
"Par to mēs parunāsim rīt,"noteica tēvs, pieliedams glāzēs vīnu. 
   
 Ir rudens, būs ziema un man liekas ka jebkuram atradīsies laiks labai grāmatai.
Sandra

trešdiena, 2016. gada 28. septembris

Sāc Dzīvot!

 Deils Kārnegijs

Šī ir grāmata, ko iesāku lasīt tā dīvaini... Lasīju kādu citu grāmatu, bet tajā bija ieteikts, izlasīt šo... un man kaut kā likās, ka man šī grāmata ir. Neesmu to pirkusi, neplānoju to nemaz lasīt,jo nepiesaistīja nemaz, bet pie manis tā bij nonākusi un ir īpašumā. Nu ko, izlasīšu ar; es nodomāju... 
Grāmata ir par to, kā beigt raizēties par visu un visur... jebšu kā smejas-  beigt ķert kreņķi un sākt dzīvot. Un man šī metode nostrādāja jau pēc pirmajām izlasītajām nodaļām. sagadījās visādi, es biju mierā, bet manas meituces muļķīgajā situācijā uztraucās 1000x vairāk kā to vajadzētu darīt man:)))) jo problēma jau bija man, nevis viņām.... Šobrīd grāmata izlasīta un jau nolikta malā, bet tas nenozīmē, ka es esmu apguvusi šo metodi- neuztraukties, pilnībā. Bet!!- bieži par to cenšos piedomāt. 

Grāmata man patika, lasījās viegli. Un protams kaudzīte ar citātiem, domām ir paprāva.  

Dzīve ir pārāk īsa, lai ielaistos sīkumos. Mums tie nepatīk, mēs sākam uztraukties, jo pārspīlējam to nozīmi... Lai tiktu pāri kaitinošajiem sīkumiem, mums jāparaugās no cita, patīkamāka redzes viedokļa. 

Dzīve slīd prom neticamā ātrumā. Mūsu vērtīgākais īpašums ir šodiena. 

Gudram cilvēkam katru dienu sākas jauna dzīve.

Viena no cilvēka īpatnībām irtā, ka mēs mēdzam "atlikt " dzīvošanu uz vēlāku laiku.  

Un mēs pārāk vēlu apjaušam,ka dzīvot- tas nozīmē izjust katru dienu, katru stundu, katru mirkli. 
Ir ļoti nepieciešams darīt laimīgus citus,lai pats kļūtu laimīgs. 

Cilvēks nav radīts, lai saprastu dzīvi, bet gan, lai to dzīvotu. 

Vajadzētu apsēsties un paraudzīties patiesībai acīs. Ja savu problēmu risināšanai veltītu kaut pusi laika, ko patērējam uztraucoties, mums nebūtu nekādu raižu. Raizēšanās ir tikai slikts paradums, ko esam piesavinājušies.

Iemācīsimies izdzīvot katru jaunu dienu un neaizņemties raizes no biedējošās rītdienas. 

Grāmata man patika, un noteikti to kādreiz vēl pašķirstīšu. 
Sandra

ceturtdiena, 2016. gada 11. augusts

Septiņi stāsti par mīlu.

Šī man ir pirmā klausāmgrāmata. 

 Izdomāju, ka izšujot gribu fonā paklausīties kādu grāmatu un tad nu Luīze man no bibliotēkas piegādāja šo grāmatu izmēģinājumam. :) Patiesībā ir forši. 

Bet nu par Gundegas Repšes stāstiem. Atzīšos, ka sākot klausīties sapratu- "auzas" un murgs, neko nesaprotu. Tad sekoja dublis numur divi, abas ar Luīzi gulšņājām un klausījāmies... rezultātā abas aizmigām :)))))) un jāsaka, neko nesapratām.. nepieleca :))))) Nu patiesībā tas nav nemaz tik vienkārši tā tu ņemies pa māju un fonā klausies tādu rikteni nopietnu stāstu. 

Un tad sekoja trešā reize kad ieliku disku, izšuvu un klausījos..... UN!- patika.. pat ļooti.... 

Visvairāk patika stāsts "Vējam līdz", kurā pašnāvību izdarījis vīrietis jeb precīzāk-viņa dvēsele, sarunājas ar savu mīlestību Ģertrūdi; dzīvo vidū. Nu jā..tā mazliet dīvaini, bet man patika.  

Un protams ka mani vienaldzīgu neatstāja stāsts "Stigma",  kurā deviņi cilvēki ilgstošā mājupceļā attopas pavisam tukšā un pamestā pasaulē. Tas stāstam piedod fantāzijas piesitienu. Viņi ceļo pa Eiropu, vārās savā sulā un cenšas noskaidrot, izzināt un atrast dzīves jēgu.  Šajā stāstā vēl ir interesanti monologi ar Dievu. 

Patika...šo klausāmgrāmatu pēc tam vēl noklausījos pāris reizes un katru reizi es tajā sadzirdēju ko jaunu... Gribētu šo disku savā grāmatu plauktā. 
Sandra

piektdiena, 2016. gada 5. augusts

Dievam vienmēr ir vakances.

Tā ir Regīnas Bretas trešā grāmata latviešu valodā. Tās ir 50 mācības,kā atrast īsto vietu dzīvē.  Sākot lasīt  domāju, nu ko vēl var pateikt... viņa tik daudz jau!!! ir pateikusi savās iepriekšējās grāmatās.   Šīs domas mani bija pārņēmušas, ka es trešdaļu grāmatas vienkārši izlasīju. Un tad turpinājums man ļoooti patika.  Es vienmēr domāju, nu kur tie stāsi viņai atrodas, kā atnāk.. bet ir... un tiiik perfekti labi :)))
Es nestāstīšu saturu, tas nav manā dabā :))) bet pāris citātus gan uzrakstīšu...


Vai labi stāstīt Dievam savas vēlmes?  Dieva griba ir tavas sirds patiesākās ilgas. Tas ir viens un tas pats. 

Mēdz teikt, ka konkurence nepastāv. Kad tu apgulies saulē, lai nosauļotos, tu nesacenties ar citiem saules stariem. Saules pietiek visiem. Mums visiem un ikvienam ir pietiekami daudz Dieva mīlestības un vadības. 

Radi lielisku oāzi tur kur esi... 

Grāmatā ir izmantoti arī ievērojamu cilvēku teicieni. Viens no tiem- Vinstons Čērčils ir teicis: nekad, nekad, nekad nepadodies. 

Nelasiet bērniem lekciju par to, cik jauki bija tavā bērnībā. Ej un parādi viņiem to! Nesakiet, ka tā ir laika izniekošana. To sauc par dzīvošanu. 


Tiekšanās pēc ideālas dzīves traucē dzīvot.

Es nOteikti iesaku katram izlasīt visas trīs Regīnas Bretas grāmatas.

Sandra

ceturtdiena, 2016. gada 21. jūlijs

Neredzamo važu gūstā.

Šo grāmatu bij gūti iesākt lasīt. Es pat nezinu kāpēc. Vairākkārt iesāku, tad noliku malā uz ilgāku laiku. Vienkārši bija grūti jau paņemt rokās lai lasītu. Bet kamēr nav izlasīta, biju nosolījusies sev citas nepirkt .  :) Jap, smieklīgi...
Arī pārslēgties tematiski pēc "Ēd lūdzies mīli" nebij viegli.
Bet nu kad ielasījās, tad pa pāris vakariem izlasījās.

Jā.. cilvēku likteņi mēdz būt tiiiik dažādi.  Es zinu ka katrs mēs varam uzrakstīt savu dzīves grāmatu, katrs. Anna Skaidrīte Gailīte, to izdara daudzu vietā un izdara perfekti. Es Gailītes grāmatas mēdzu pārlasīt pa otram lāgam, bet šī laikam sava rakstura, jeb dzīvesstāsta dēļ nebūs starp tām.  Pateikt vai grāmata patika, nevaru. Vienkārši laba grāmata. Pie vainas nav ne valoda, bet pats skaudrais dzīvesstāsts.  Laikam tāpēc, ka arī man ir jautājumi- kapēc?

Sandra

ĒD lūdzies mīli.

Izlasīju šo grāmatu. Jā...  visu, no vāka līdz vākam.

Zinu ka daudziem nepatīk, vairums pārskrien ar acīm  pa diognāli un nelasa, bet izsaka vērtējumu.

No man pazīstamajiem, kam ne ieminējos ka lasu šo grāmatu, bij viedoklis- nepatika.

Tad nu man ir pretēji- ļoti patika. Mēdz jau teikt, ka šī grāmata patīk sievietēm, kas stāv dzīves krustcelēs utt... Nu nezinu, krustceles vai ne, bet man jau liekas, ka mēs katra ik pa laikam mēdzam vētīt un pārdomāt savu ģimenes dzīvi.

Vienkārši patika, daudz citātu, domu...Sākumā gan man traucēja tulkojums ak vai..  pat ļoti (sevišķi -rūtaini plastmasas galdauti). Pirmā daļa tulkojuma dēļ lasījās lēnu, otrā ļoooti patika, trešā izlasījās pārsteidzoši ātri, pat atļāvos dienā lasīt. Parasti lasu pirms gulēšanas 15-30 min.

Arvien atceros manas guru mācību par laimi. Viņa apgalvo, ka cilvēki pārsvarā tiecas uzskatīt, ka laime ir veiksmes pieskāriens, kaut kas tāds, kas,ja vien esat pietiekams veiksminieks, nolaižas pār jums kā saulains laiks. Bet tā nav laimes darbība. Laime ir personisko pūliņu rezultāts. Jūs cīnāties pēc tās, dzenaties pēc tās, neatlaidīgi to pieprasāt un reizēm pat triecaties pēc tās uz otru pasaules malu. Jums nākas nerimstoši iesaistīties jūsu pašu laimes manifestācijās. Un, līdz ko būsiet sasnieguši šo savu laimes stāvokli, jūs vairs nekad nedrīkstēsiet atslābt tā uzturēšanā, jums būs jāpieliek milzu pūles,lai turpinātu mūžīgi peldēt pa šo laimes straumi, allaž paliekot virspusē. To nedarot, jūs ļausiet savai dabiskajai apmierinātībai noplakt. Ir itin viegli lūgties tad, ja ir nepatikšanas, bet turpināt lūgties arī tad, kad krīze pāri,- tas ir kā apzīmogošanas process,kas palīdz jūsu dvēselei cieši turēties pie tās svētīgajiem guvumiem. 
Bezrūpīgi braucot ar divriteni Bali saulrietā, es atsaucu atmiņā šīs mācības un turpinu skaitīt lūgšanas, kas drīzāk ir solījumi, parādot Dievam savu harmonijas stāvokli un sakot: "Šis ir tas, pie kā es vēlētos turēties. Ludzu palīdzi man mūžīgi saglabāt šo piepildījuma sajūtu un dod man spēku to pastāvīgi uzturēt."  Šo laimi es noguldu kaut kur bankā, kur par tās drošību rūpējas ne vien Federālās depozītu apdrošināšanas korporācija, bet sargā mani četri gara brāļi, glabājot to kā nodrošinājumu pret nākotnes pārbaudījumiem. 
326-327 lpp.

Jā, noskatījos arī filmu. Grāmata protams patika labāk. Arī filmas skatoties es pierakstu domas. Šoreiz uz shēmas  lapas malas, jo parasti  skatoties šuju.

Mācieties savas domas izvēlēties, kā apģērbu, ko katru rītu izvēlaties savā skapī. Sāciet ar saprātu, ar domāšanu.  

Gaidīt, kad otrs tev piedos ir zaudēt laiku. Piedod pati sev. Jā, nav viegli.....


Un ko tu dari,lai būtu laimīga?

Sandra

otrdiena, 2016. gada 17. maijs

Kārtības maģija.


Tā saucas Marijas Kondo grāmata. Par šo grāmatu biju dzirdējusi daudz, kādā brīdī gribēju lasīt pat krieviski, jo latviski tulkota nebija. Kad nu ir latviski, nolēmu ka man noteikti jāizlasa.
Izlasīju un nu manas domas, viedoklis ir plaši izteikts manā blogā-"Manas pasaules."  

p.s Es šo grāmatu drīzāk nosauktu par "kārtības mānija" :)))) un šī grāmata lai nu kā, uzmanību sev ir pievērsusi, ka  par viņu viedokļi ļooooti dalās. 

Sandra

sestdiena, 2016. gada 14. maijs

Vienkāršības māksla. Domenika Loro.

Bieži grāmatas izvēlos jūtūbes iespaidā. Jā, jāatzīst,ka tur par tām stāsta krievu valodā un tad es meklēju, vai ir tulkota latviski. 
Grāmata patika. tā stāsta kā dzīvot vienkāršāk, jo tieši tas ir nepieciešams mums ikviena līdzsvaram un laimei. Jā, grāmatu noteikti kādreiz izlasīšu vēlreiz. Man ļoooti patīk, ja man iesēžas prātā kāds citāts vai doma to nešķirstot Un šoreiz tas ir- Mazāk ir vairāk. Kā tas domāts?!- lasi grāmatu :)) 
Grāmata pilna ar domām, citātiem. Padariet skaistāku visu,kam jūs pieskaraties, pat tad, ja jūs veicat pašus necilākos uzdevumus. 

Sandra

svētdiena, 2016. gada 27. marts

Ingus Macats - Koncertflīģelis

Grāmata iegādāta jau kādu laiku atpakaļ, zvaigznes abc plauktos, 3 grāmatas, katra par 3 eiro.. Piesaistīja, tas, ka fantastika, bet nosaukumā saistīts ar mūziku. Izlasot grāmatas anotāciju aizmugurē, viss sakrīt. Liekas pa visam interesanti.
Stāsts par pianistu, kurš koncerta laikā cieš negadījumā, jo sabrūk skatuve. Pēc ārstu izmeklējuma tiek atklāta slimība - audzēji smadzenēs, kas katru mirkli var plīst un izraisīt pēkšņu nāvi. Jaunietim vienīgais bēgšanas ceļš ir klavieru spēlēšana. Tikai tad, kad spēlē klavieres viņš jūtas dzīvs. Līdz mirklim, kad viņš komponējot nokļūst kādā citā pasaulē, kurā visu var kontrolēt ar to, ko spēlē, jeb precīzāk tur notiek tieši tas ko viņš spēlē, un katra ieraudzītā lieta, liek spēlēt ko konkrētu. Kā piemēram, lido garām putns, kas uzreiz atspoguļojas arī mūzikā - spēlējot klavieres.
Pa vidu veciem ģimenes strīdiem un savstarpējām nesaskaņām, jaunietis iekļūst savā iedomu pasaulē tik dziļi, ka netiek no tās ārā. Galu galā, kā jau paredzams viss atrisinās tieši tā kā tam vajadzētu notikt.
Savu odziņu piešķīra tas, ka notikumi tiek aprakstīti no dažādu personu skatījuma, kas saliek justies kā skatoties filmu. Paveras smalkākas detaļas un cilvēku jūtas vieglāk savienot ar viņu rīcību.
Un vēl tās mazās Venēcijas pilsētas detaļiņas....
Arī es pati, spēlējot klavieres vai ģitāru, bieži aizklīstu kādā paralēlā pasaulē, tomēr šeit pasaule kļuva tik reāla, ka grūti no tās izkļūt.

Interesanti. Man patika tik ļoti, ka izlasīju aptuveni vienas nakts laikā.

Luīze

sestdiena, 2016. gada 13. februāris

Anselms Grīns


Šodien man ļoti "grāmatīga" diena. Lasījusi esmu tikai pāris lappuses, bet domas tikai ap grāmatām vien. Apstaigāju dažādus grāmatu blogerus, savilku pagājušā gada "bilanci" savā grāmatu kladē, jo man patīk pierakstīt šādus tādus sīkumus par izlasīto grāmatu arī uz papīra, ne tikai digitālā veidolā blogā. Tad nu apskatot arī jau šogad izlasītās grāmatas - jau 9 - var secināt, ka nedaudz pamainījies izlasīto grāmatu stils. Vairāk uz psiholoģijas pusi pagriezies. Tad arī par divām grāmatām šoreiz ir mans raksts.
Anselms Grīns, autors no Vācijas. Grāmatas par reliģiju. Šoreiz izlasīju Iekšējā spēka avoti un Patiesas laimes grāmatiņa. Aizdeva draudzene. Tomēr, atnākot mājās, un rādot šīs grāmatas, atklājās, ka šis autors ir tas pats, kas Debesu sūtņi ikdienā. Šī un vēl 2 citas Grīna grāmatas par eņģeļiem tagad gaida rindā uz lasīšanu. 
Bet šīs abas grāmatas man patika, pat ļoti. Interesanti liekas, tas, ka bieži vien ideja, kas ir apakšā slēpjas no vienkārša vārda izcelsmes. Laime patiesībā nav tik reti sastopama. Tā ir ik uz soļa tikai jāspēj saskatīt. Spēku var atrast sevī. Vajag tikai atrast veidu kā nokļūt līdz dziļajam avotam.

Spēka šobrīd kaut kā trūkst. Laikam jādodas atvaļinājumā. 

Luīze

Hans Kristians Andersens - Pasaku meistara slavas cena

Hanss Kristians Andersens. Pasaku meistara slavas cena
Krievu autores Innas Svečenovskas sarakstītā biogrāfija par Hansa Kristiana Andersena dzīvi.
Man biogrāfijas vienmēr šķiet aizraujošas, jo uzzinām kaut ko vairāk par autoru, kurš sarakstījis mums tik iemīļotos daiļdarbus, šoreiz pasakas. Un lasot var saprast, ka patiesībā, pats Andersens pasakas ir radījis pēc savas dzīves notikumiem. Katrā pasakā slēpjas biogrāfisks gabaliņš. Tas noticis apzināti, vai neapzināti, tas paliks noslēpums, jo katrs mēs to varam uztvert dažādi. Domāju, ka tas var būt arī apzināti, jo rakstot var izpaust savu "sāpi" vai pārdzīvojumus. Tomēr interesanti, ka Andersenam piemineklis tapis jau viņa dzīves laikā. Manuprāt, bieži nemaz tā negadās.
Grāmata interesanta un aizraujoša. Vilciena braucienā Rīga - Madona, tiku pāri pusei.

Luīze

sestdiena, 2016. gada 23. janvāris

Kā Starbucks izglāba manu dzīvi


Kā Starbucks izglāba manu dzīviŠī grāmata nenoliedzami izraisīja vēlmi pēc kafijas. Visu laiku. Mirkļi, kad Maikls atgriezās pagātnes atmiņās, bija aprakstīti tik precīzi, ka radās sajūta, ka esmu šajā atmiņas brīdi. Grāmata tiešām aizraujoša. Žēl, ka latviešu meitene, palikusi atmiņā kā bailīga, bet ne bez iemesla.  Grāmata tikai izraisīja vēlmi vēl kādu reizi iegriezties Starbucks un aplūkot darbiniekus no cita skata punkta.

Luīze

Grāmata izlasījās ātri, raiti. Paralēli grāmatas lasīšanai es izšuvu kafijas vārdnīcu. Tā man sanāca  tāda kopīga tematika gan rokdarbos, gan lasīšanā. Grāmata izlasījās daudz ātrāk nekā man būtu gribējies, ar savu šuveklīti es netiku līdzi :))) 
Man patika citāts: "Gribu, lai tu zinātu, ka esi  vērtīgs. TU Nevis tas ko TU DARI.

Sandra

svētdiena, 2016. gada 10. janvāris

Ogs Mandino - Pasaules dižākais tirgonis


Pasaules dižākais tirgonis

Esmu no cilvēkiem, kas apmeklē grāmatnīcas, lai apietu savus ierastos līkumus un apskatītu sen lolotās grāmatu vēlmes, kuras gribētos iegādāties. Bieži rinķī visilgāk uzkavējos pie psiholoģijas grāmatām, un apskatu kas jauns. Daudz redzu grāmatas ar uzrakstiem Ogs Mandino - Pasaules dižākā tirgoņa autors. Ir vismaz 3 šī autora grāmatas, bet nav tieši Pasaules dižākā tirgoņa.
Te, es saņemu dāvanā mazu grāmatiņu zelta vākos, un dāvinātāja saka "Šis ir viens no maniem mīļākajiem autoriem. " Domāju, o cik interesanti. Apskatu grāmatu Psaules dižākais tirgonis. Hm, daudzsološi.. Gaidot autobusu palasu pirmās lapas un domāju, tiešām daudzsološi. Atbraucot mājās, atveru goodreads, lai atzīmētu, ka esmu sākusi lasīt jaunu grāmatu un tad es ieraugu! Pie šī autora citas grāmatas, kuras es noskatīju grāmatnīcā. Skatos vēlreiz savu grāmatu - Pasaules dižākais tirgonis! Jutos tik sajūsmināta! Grāmata, kuru medīju, pati nonāk manās rokās!
Izlasīju. Un patika. Tiešām ir kā grāmata, ko turēt uz naktsskapīša, vai somiņā un lasīt ik brīdi.
Protams, mana vājība mani turpina vājināt un es jau iegādājos nākamo grāmatu - Kā dzīvot labāk. Violētas krāsas vāki pievilka mani. :)

Luīze

Jā.. arī es šo grāmatu izlasīju kā pirmo grāmatu šogad. 
Sākumā es nevarēju saprast kurš tur ir kurš :)) pat likās nav mana grāmata, bet tā kā es esmu tāda tiepša, ka grāmatas mēdzu izlasīt līdz galam, tad nu turpināju lasīt.  Pamazām parādījās  pa košam citātam. Patiesībā bagātība rodas sirdī, nevis makā.  Grāmata sāka sevi man atklāt tikai astotajā nodaļā :)) Skaisti dzīves uzdevumi:
~ Šodien es sāku jaunu dzīvi.
~ Es sveikšu šo dienu ar mīlestību sirdī.
~ Es neatlaidīšos līdz man tas izdosies.
~ Es esmu dižākais dabas brīnums.
~ Šo dienu es dzīvošu, it kā tā man būtu pēdējā.
~ Šodien es būšu savu izjūtu pavēlnieks.
~ Es smiešos par pasauli. ~ Šodien es pavairošu savu vērtību simtkārt.
~ Es rīkošos tagad.
Mani sapņi ir nevērtīgi, manas ieceres ir pīšļi, mani mērķi ir neiespējami. Nevienam no tiem nav vērtības, ja tiem neseko rīcība. 

Šo te rastu ruļļu uzdevumi skan kā afirmācijas.. katrā nodaļā ir to dziļu domu skaidrojums. Man patika. Grāmatu kādreiz varētu izlasīt vēlreiz un tas jau izsaka daudz :))

Sandra

Regīna Breta - Esi brīnums!


Esi Brīnums!Pagājušā gada nogalē izlasīju šīs autores pirmo grāmatu "Dievs Acis nemirkšķina". Grāmata aizrāva un likās par maz. Tā kā mājās jau bija otrā grāmata "Esi brīnums!" tad, prieks un laime. Sākumā biju nedaudz skeptiska, likās, vēlreiz tik labu grāmatu ar tādu pašu ideju - 50 mācības dzīvei - nevar uzrakstīt. Lasīju un lasīju un baudīju.  Un tad aizdomājos - katrai dzīves mācībai ir vismaz viens stāsts kā apstiprinājums, kā šo mācību ir ieguvusi autore uzklausot citu cilvēku stāstus. Un tad domāju, ja man tagad būtu jāpastāsta kāds stāsts par sev tuvu cilvēku, būtu jādomā ilgi, lai tādu atrastu. Grāmatu ir vērts lasīt ik vienam. Pilnīgi visiem. Cits jautājums jau būtu, cik no izlasītās informācijas cilvēks izmantotu turpmāk. 
Luīze

sestdiena, 2016. gada 2. janvāris

Girl Online.



Pirmo grāmatu saņēmu pavasarī, dzimšanas dienas dāvanā. Izlasīju ātri vien. Otro grāmatu aizņēmos no draudzenes, kas to saņēma kā Ziemassvētku dāvanu. Iesāku pāris dienas pirms jaunā gada, Bet pabeigt pabeidzu tieši 1. janvārī, jo pavadīju visu dienu lasot. Tiešām bauda lasīt.
Grāmatas autore ir Youtubere. Ir neskaitāmi youtuberi, kas izdod savas grāmatas, bet šī ir viena no retajām, kas nav memuārs, autobiogrāfija vai kas tam līdzīgs. Tāpēc šī grāmata piesaistīja manu uzmanību vēl vairāk. Nu nenoliegšu, pati youtubere arī man patīk, tāpēc vien ir vērts izlasīt. Pirms lasīšanas atzīmēju goodreads, ka vēlos izlasīt. Pie abu grāmatu novērtējumiem redzami neskaitāmi komentāri, kur cilvēki atzīst savas šaubas par to, cik liela daļa no grāmatas ir pašas Zoellas rakstīta. Tad man uznāca tāda doma.
Reizēm mēs uztraucamies par tik daudziem sīkumiem, kuriem nav tik lielas vērtības. Skatoties Zoe vlogus, kur viņa atzīstas, ka šodien visu dienu ir rakstījusi grāmatu un jau ir vakars un viņai sāp galva, jo tik ļoti iedziļinās rakstīšanā, ka ir aizmirsusi paēst vai padzerties. Protams, viņas darbu labo redaktore, un nevienā mirklī viņa to nenoliedz. Bet paskatieties uz jebkuru citu grāmatu! Visiem ir redaktori! Visas izdotās grāmatas nav pliks 100% darba autora darbs. Ir redaktori, dizaineri un visi citi, kas pieliek savu roku, lai grāmata tiktu izdota. Ja Zoe Sugg būtu parasta meitene no Braitonas, nevienu neinteresētu cik daudz viņa ir vai nav pati sarakstījusi, bet tā kā viņa vairāk kā pusi savas dzīves publicē internetā, tad mēs apspriežam katru vārdu un teikumu. Tā tam nevajadzētu būt.
Mums vienkārši jābauda šī aizraujošā grāmata, kura aizrauj ar savu notikumu virpuli. Abas grāmatas lika man smieties un raudāt un smieties un atkal smieties. Šoreiz neskatoties uz to, kas ir autore, es esmu priecīga par to, ka esmu lasījusi šīs grāmatas. :)

Luīze

Lasīšanas gada plāni.

2015. gadā biju plānojusi izlasīt 30 grāmatas.
Izlasīju tikai 20. Bet priecājos arī par šo, jo pagājušajā (2014) gadā izlasīju tikai 13 (12 iecerēto vietā).

2016. gadā plānoju izlasīt 30 grāmatas.
Ir 2.janvāris un es jau esmu izlasījusi 1, un vēl daudzas ir procesā un ir prāva grāmatu kaudzīte pie gultas ar grāmatām, kas gaida lasīšanas rindā.

Kādi ir Tavi šī gada plāni attiecībā uz grāmatu lasīšanu?


Luīze