ceturtdiena, 2016. gada 21. jūlijs

Neredzamo važu gūstā.

Šo grāmatu bij gūti iesākt lasīt. Es pat nezinu kāpēc. Vairākkārt iesāku, tad noliku malā uz ilgāku laiku. Vienkārši bija grūti jau paņemt rokās lai lasītu. Bet kamēr nav izlasīta, biju nosolījusies sev citas nepirkt .  :) Jap, smieklīgi...
Arī pārslēgties tematiski pēc "Ēd lūdzies mīli" nebij viegli.
Bet nu kad ielasījās, tad pa pāris vakariem izlasījās.

Jā.. cilvēku likteņi mēdz būt tiiiik dažādi.  Es zinu ka katrs mēs varam uzrakstīt savu dzīves grāmatu, katrs. Anna Skaidrīte Gailīte, to izdara daudzu vietā un izdara perfekti. Es Gailītes grāmatas mēdzu pārlasīt pa otram lāgam, bet šī laikam sava rakstura, jeb dzīvesstāsta dēļ nebūs starp tām.  Pateikt vai grāmata patika, nevaru. Vienkārši laba grāmata. Pie vainas nav ne valoda, bet pats skaudrais dzīvesstāsts.  Laikam tāpēc, ka arī man ir jautājumi- kapēc?

Sandra


Grāmatu lasīt bija smagi, jo Georga dzīves liktenis šķita netaisns. Jautājums, kāpēc Anna nozaga puiku tā arī palika neatbildēts. Interesantas sajūtas lasīt par Vācijas pilsētām, kurās viņi atradās, esot Vācijā. Sēdi parkā uz soliņa, un dzirdi apkārt vācu valodu, tad ir tik īstena sajūta, ka esi tur pat, blakus Annai, ka pēc tam grūti atgriezties realitātē un saprast kas notiek šobrīd un kur esmu es... Kopsummā jau, protams, patika... 

Luīze

ĒD lūdzies mīli.

Izlasīju šo grāmatu. Jā...  visu, no vāka līdz vākam.

Zinu ka daudziem nepatīk, vairums pārskrien ar acīm  pa diognāli un nelasa, bet izsaka vērtējumu.

No man pazīstamajiem, kam ne ieminējos ka lasu šo grāmatu, bij viedoklis- nepatika.

Tad nu man ir pretēji- ļoti patika. Mēdz jau teikt, ka šī grāmata patīk sievietēm, kas stāv dzīves krustcelēs utt... Nu nezinu, krustceles vai ne, bet man jau liekas, ka mēs katra ik pa laikam mēdzam vētīt un pārdomāt savu ģimenes dzīvi.

Vienkārši patika, daudz citātu, domu...Sākumā gan man traucēja tulkojums ak vai..  pat ļoti (sevišķi -rūtaini plastmasas galdauti). Pirmā daļa tulkojuma dēļ lasījās lēnu, otrā ļoooti patika, trešā izlasījās pārsteidzoši ātri, pat atļāvos dienā lasīt. Parasti lasu pirms gulēšanas 15-30 min.

Arvien atceros manas guru mācību par laimi. Viņa apgalvo, ka cilvēki pārsvarā tiecas uzskatīt, ka laime ir veiksmes pieskāriens, kaut kas tāds, kas,ja vien esat pietiekams veiksminieks, nolaižas pār jums kā saulains laiks. Bet tā nav laimes darbība. Laime ir personisko pūliņu rezultāts. Jūs cīnāties pēc tās, dzenaties pēc tās, neatlaidīgi to pieprasāt un reizēm pat triecaties pēc tās uz otru pasaules malu. Jums nākas nerimstoši iesaistīties jūsu pašu laimes manifestācijās. Un, līdz ko būsiet sasnieguši šo savu laimes stāvokli, jūs vairs nekad nedrīkstēsiet atslābt tā uzturēšanā, jums būs jāpieliek milzu pūles,lai turpinātu mūžīgi peldēt pa šo laimes straumi, allaž paliekot virspusē. To nedarot, jūs ļausiet savai dabiskajai apmierinātībai noplakt. Ir itin viegli lūgties tad, ja ir nepatikšanas, bet turpināt lūgties arī tad, kad krīze pāri,- tas ir kā apzīmogošanas process,kas palīdz jūsu dvēselei cieši turēties pie tās svētīgajiem guvumiem. 
Bezrūpīgi braucot ar divriteni Bali saulrietā, es atsaucu atmiņā šīs mācības un turpinu skaitīt lūgšanas, kas drīzāk ir solījumi, parādot Dievam savu harmonijas stāvokli un sakot: "Šis ir tas, pie kā es vēlētos turēties. Ludzu palīdzi man mūžīgi saglabāt šo piepildījuma sajūtu un dod man spēku to pastāvīgi uzturēt."  Šo laimi es noguldu kaut kur bankā, kur par tās drošību rūpējas ne vien Federālās depozītu apdrošināšanas korporācija, bet sargā mani četri gara brāļi, glabājot to kā nodrošinājumu pret nākotnes pārbaudījumiem. 
326-327 lpp.

Jā, noskatījos arī filmu. Grāmata protams patika labāk. Arī filmas skatoties es pierakstu domas. Šoreiz uz shēmas  lapas malas, jo parasti  skatoties šuju.

Mācieties savas domas izvēlēties, kā apģērbu, ko katru rītu izvēlaties savā skapī. Sāciet ar saprātu, ar domāšanu.  

Gaidīt, kad otrs tev piedos ir zaudēt laiku. Piedod pati sev. Jā, nav viegli.....


Un ko tu dari,lai būtu laimīga?

Sandra