ceturtdiena, 2016. gada 11. augusts

Septiņi stāsti par mīlu.

Šī man ir pirmā klausāmgrāmata. 

 Izdomāju, ka izšujot gribu fonā paklausīties kādu grāmatu un tad nu Luīze man no bibliotēkas piegādāja šo grāmatu izmēģinājumam. :) Patiesībā ir forši. 

Bet nu par Gundegas Repšes stāstiem. Atzīšos, ka sākot klausīties sapratu- "auzas" un murgs, neko nesaprotu. Tad sekoja dublis numur divi, abas ar Luīzi gulšņājām un klausījāmies... rezultātā abas aizmigām :)))))) un jāsaka, neko nesapratām.. nepieleca :))))) Nu patiesībā tas nav nemaz tik vienkārši tā tu ņemies pa māju un fonā klausies tādu rikteni nopietnu stāstu. 

Un tad sekoja trešā reize kad ieliku disku, izšuvu un klausījos..... UN!- patika.. pat ļooti.... 

Visvairāk patika stāsts "Vējam līdz", kurā pašnāvību izdarījis vīrietis jeb precīzāk-viņa dvēsele, sarunājas ar savu mīlestību Ģertrūdi; dzīvo vidū. Nu jā..tā mazliet dīvaini, bet man patika.  

Un protams ka mani vienaldzīgu neatstāja stāsts "Stigma",  kurā deviņi cilvēki ilgstošā mājupceļā attopas pavisam tukšā un pamestā pasaulē. Tas stāstam piedod fantāzijas piesitienu. Viņi ceļo pa Eiropu, vārās savā sulā un cenšas noskaidrot, izzināt un atrast dzīves jēgu.  Šajā stāstā vēl ir interesanti monologi ar Dievu. 

Patika...šo klausāmgrāmatu pēc tam vēl noklausījos pāris reizes un katru reizi es tajā sadzirdēju ko jaunu... Gribētu šo disku savā grāmatu plauktā. 
Sandra

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru