otrdiena, 2016. gada 18. oktobris

Dzīves svinēšana.

Esmu pasākusi dažas grāmatas lasīt ar ausīm :)))) Šī man ir jau otrā klausāmgrāmata.  Vispār man šis lasīšanas veids tīri labi iet pie sirds. :)) 

Par pašu "Dzīves svinēšanu". 
Ja godīgi jāsaka, tad patika sižets, cilvēks aizgājis, pārējie atceras laiku kas bijis kopā ar viņu. Bet!?- tas ! tas bija aprakstīts man nepatika, dažu brīdi likās kā murgs, no kura mani pamodināja pa retam sulīgam teicienam. Es gan neesmu mēģinājusi te guglēt un meklēt no kuras puses ir Ikstenas saknes, bet vārdi vāķi, vāķīšana man bija šādā nozīmē dzirdami pirmo reizi.  Arī tie stāstītāju laiki man likās traki mētāti pa gadiem un pasaulēm.  Un ja man jāsaka, vai es aizdomājos, par dzīves jēgu un cilvēku atmiņām pēc aizgājēja, tad manā dzīvē to pārdomu brīžu ir bijis pietiekoši un romāna noklausīšanās manī neko nemainīja. 

Vienīgais kas man izraisīja smaidu ir tas, ka klausoties es tiešām izšuvu... un ar krāsainu diegu.... :)))))) 

"Viņa domāja, ka mīlestība ir roku darbs. Ka pacietīgi jāsēž pie nepārredzama smalka auduma un, mainot krāsas, rūpīgi jāizšuj. Lai veidojas gluds zīmējums, kurš saglabātos simt gadu un nākamajā paaudzē aiz nākamās radītu neticību, ka tādu darbu iespējams paveikt ar rokām.
Mēs gulējām pie atvērtas krāsns uz grīdas tuvāk ugunij un siltumam, un es viņai stāstīju par rūsas plankumiem, kādus uz veciem izšuvumiem atstāj laiks, par caurumiem, ko tajos izgrauž žurkas vai kodes, par to, kā tie dilst, bezpalīdzīgi gaidīdami savu galu, ja nav neviena, kas tos iznīcinātu. Viņa smaidīdama sniedzās pie manis un teica, ka ticot, ka ir lietas, kas pastāv mūžīgi. Gaisma, kas no krāsns apspīdēja viņas augumu, pastāvēja mūžīgi. Un mana vēlēšanās pieskarties šīs gaismas atspulgam bija mūžīga. Es ļāvos un biju mainīgi krāsains diegs viņas adatā. Un noraudzījos, cik nopietni viņa pūlas mūžībai."

"Dzīvotgriba ir sīksta kā efeja vecos mūros."

"Krāšņiem ziediem ir rūgti augļi."


"Mīlestība ir labāka par dzīvi, un dzērves lido augstāk par debesīm."

Šī nav grāmata, ko es kādreiz lasītu, vai pat klausītos otreiz, arī savā grāmatu plauktā diemžēl to nepaturētu. 

Sandra

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru